Ētikas kodekss

Latvijas Psihoorganiskās Analīzes psihoterapeitu biedrības 

Ētikas kodekss

1. KODEKSĀ LIETOTIE PAMATJĒDZIENI

1.1. Latvijas Psihoorganiskās analīzes psihoterapeitu biedrība (turpmāk tekstā Biedrība) ir psihoorganiskās analīzes psihoterapijas virziena psihoterapijas speciālistu organizācija Latvijā.
1.2. Biedrības Ētikas kodekss (turpmāk tekstā Kodekss) regulē psihoterapijas speciālista darbības ētiskās normas, kā arī psihoterapijas speciālistu, Biedrības biedru profesionālo darbību un attiecības ar klientiem. Kodekss var tikt apstiprināts vai mainīts vienīgi ar Biedrības biedru sapulces lēmumu un saskaņā ar Biedrības Statūtiem. Tas ir oficiāli saistošs dokuments visiem biedriem. Kodekss tiek pārskatīts un pēc vajadzības rediģēts ik pēc 3 gadiem kopš tā pēdējās apstiprināšanas brīža, veiktās izmaiņas apstiprinot kopsapulcē. Kodekss ir saskaņots ar Latvijas Psihoterapeitu Biedrības (turpmāk tekstā LPB) Ētikas kodeksu.
1.3. Vārdi „psihoterapijas speciālists”, „klients”, „Biedrības biedrs” Kodekss tekstā apzīmē gan vīriešus, gan sievietes vienskaitlī un daudzskaitlī.
1.4. Psihoterapijas speciālists ir persona ar profesionālu izglītību psihoorganiskās analīzes psihoterapijas virzienā, kura veic psihoterapeitisku darbu. Psihoterapijas speciālists strādā privātpraksē un (vai) organizācijā un veic psihoterapiju individuāli un (vai) grupā.
1.5. Psihoterapijas speciālista klients ir fiziska persona vai grupa, kas, sadarbojoties ar psihoterapijas speciālistu, gūst profesionālu psihoterapeitisku palīdzību. Nepilngadīgu un (vai) nepilntiesīgu klientu intereses psihoterapijā pārstāv trešās personas, piemēram, vecāki, aizbildņi, juridiskas personas.
1.6. Anonimitāte ir personas individuālās identitātes neizpaušana vai arī informācijas trūkums par personas individuālo identitāti. Anonimitātes princips šeit nozīmē to, ka psihoterapijas procesa un situāciju publiskošanā (profesionālu mācību ietvaros, presē u.c.) informācija tiek pasniegta tā, ka konkrētu personu individuālā identitāte ir neatpazīstama.
1.7. Konfidencialitāte ir informācijas pieejamības ierobežošana vai ierobežojums, par ko ir atbildīgs psihoterapijas speciālists. Konfidencialitātes princips šeit nozīmē to, ka informācija, ko psihoterapijas speciālists saņem no klienta psihoterapijā, netiek izpausta citādi kā Latvijas Kriminālprocesa likumā noteiktā kārtībā un tiek uzglabāta tādā veidā, kas nodrošina tās nepieejamību citām personām.

2. VISPĀRĪGIE ĒTISKIE PRINCIPI

2.1. Psihoorganiskās analīzes psihoterapijas speciālists savā profesionālajā darbībā cenšas īstenot augstākos profesionalitātes standartus.
2.2. Psihoterapijas speciālists uztur un turpina paaugstināt savu personisko un profesionālo kompetenci.
2.3. Psihoorganiskās analīzes psihoterapijas speciālists apzinās savus personiskos un profesionālos ierobežojumus un, ievērojot tos, konsultējas ar kolēģiem vai ar supervizoru, un (vai) iesaka savam klientam citu psihoterapeitu, psihoterapijas speciālistu, ja darbs ar konkrēto klientu pārsniedz minētā psihoterapijas speciālista iespēju robežas.
2.4. Psihoterapijas speciālists apzinās situācijas, kurās attiecības ar darba devējiem, tuviem draugiem, radiem un partneriem ir divējādas tā, ka šīs attiecības varētu ietekmēt psihoterapijas speciālista profesionālos lēmumus, un savā profesionālajā darbībā izvairās no divējādām attiecībām vai arī iespēju robežās kontrolē to radīto risku, ja divējādo attiecību pilnīga novēršana nav iespējama.
2.5. Nav pieļaujama klientu diskriminācija pēc to sociālās izcelsmes, sociāli ekonomiskā stāvokļa, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, tautības, rases, reliģiskās, idejiskās pārliecības un citām pazīmēm.
2.6. Biedrības Ētikas komisija (turpmāk tekstā Komisija) sniedz atbalstu Biedrības biedriem psihoterapijas speciālista profesionālās ētikas jautājumos un piedāvā individuālas konsultācijas, saistītas ar ētiska rakstura sarežģījumiem gan biedru profesionālajā darbībā, gan mācībās (neparedzot nekādas biedru sodīšanas sankcijas saistībā ar konsultācijās minētajām problēmām), kā arī diskusijas par psihoterapijas speciālista ētikas jautājumiem.
2.7. Psihoterapijas speciālists ir pilnībā atbildīgs par savu profesionālo darbību un organizē savu darbu saskaņā ar Kodeksu un valstī pastāvošajām juridiskajām normām.
2.8. Biedrības biedram ir nekavējoties jāinformē Biedrības Komisija par apsūdzību un par iespējamo tiesas procesu, ja tie ir saistīti ar šī biedra psihoterapeitisko darbību.
2.9. Biedrība veic savu biedru profesionālu aizstāvību, ja tie savā profesionālajā darbībā sastopas ar uzbrukumiem un draudiem. Psihoterapijas speciālista profesionālo noslēpumu glabāšana, cieņa un neatkarība, ievērojot šī Kodeksa nosacījumus, tiek īpaši sargāta. Profesionālās aizstāvības apmērus nosaka Biedrības valde sadarbībā ar Komisiju.

3. MORĀLIE UN TIESISKIE STANDARTI

3.1. Psihoterapijas speciālista tāpat kā jebkura cita pilsoņa rīcības morālie un ētiskie standarti ir principā uzskatāmi par personisku jautājumu. Nav pieļaujams vienīgi tas, ka šie standarti nebūtu pilnībā savienojami ar psihoterapijas speciālista profesionālo pienākumu veikšanu un (vai) varētu mazināt sabiedrības uzticību un paļaušanos uz psihoterapiju un psihoterapijas speciālistiem.
3.2. Kodeksā iztirzātie ētikas principi ir saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas vispārīgajiem principiem, kā arī saskaņā ar Eiropas Psihoterapeitu Asociācijas Ētikas principu deklarāciju. Biedrības psihoterapijas speciālists, kurš ir arī vienas vai vairāku LPB dalīborganizāciju biedrs, savā profesionālajā darbībā ievēro gan Biedrības, gan LPB Ētikas kodeksus.
3.3. Ja rodas konflikts starp Eiropas vai Latvijas likumu, vai psihoterapijas speciālista darba iestādes nolikumu ievērošanu un EPA  Ētikas Principu vai LPB Ētikas kodeksu, vai Biedrības Kodeksa ievērošanu,  konfliktā iesaistītais psihoterapijas speciālists dara zināmu pretējai pusei savu morālo atbildību attiecībā pret EPA, Biedrību un LPB un, kā vien tas iespējams, darbojas, lai panāktu konflikta atrisināšanu.
3.4. Psihoorganiskās analīzes psihoterapijas speciālista pienākums ir pirms psihoterapijas uzsākšanas saprotami izskaidrot klientam psihoterapeitiskā darba principus, nosacījumus un metodes (īpaši par pieskāriena pielietojumu un darbu ar ķermeni), kā arī psihoterapijas sagaidāmos rezultātus un iespējamās blakusparādības; viņš arī informē klientu par iespējām iepazīties ar Biedrības un LPB Ētikas kodeksu. Ja klients piekrīt piedāvātajiem darba noteikumiem, nepieciešams sastādīt mutisku vai rakstisku psihoterapijas kontraktu. Ja psihoterapijas speciālists uzskata, ka kāda konkrēta psihoorganiskās analīzes psihoterapijas metode klientam nav piemērota, vai arī, ja pats klients no tās atsakās, jāpiedāvā klientam cita psihoterapijas metode vai arī cita psihoterapijas virziena profesionāļa palīdzība.
3.5. Psihoterapijas kontraktā tiek noteikta psihoterapijas norises kārtība - tas, kas konkrētajā gadījumā tiek pieņemts par psihoterapiju, tiek noteikta konfidencialitātes pakāpe, sesiju iespējamais skaits un biežums, saskare un saziņa sesiju starplaikos, pārtraukumi sakarā ar brīvdienām un atvaļinājumiem, psihoterapijas pabeigšanas noteikumi, savstarpējā finansiālā atbildība, iespējamā medicīniskās palīdzības nepieciešamība, psihiatriskās konsultācijas iespējas, kā arī citi psihoterapeitiskā darba būtiskākie nosacījumi.
3.6. Psihoterapijas speciālistam tiek rekomendēts apdrošināt savu profesionālo darbību.

4. KONFIDENCIALITĀTE

4.1. Psihoterapijas speciālists nodrošina psihoterapijā saņemtās informācijas konfidencialitāti un informē klientu par konfidencialitātes nosacījumiem mutiski vai rakstiski, slēdzot psihoterapijas kontraktu. Konfidenciālo informāciju psihoterapijas speciālists drīkst izpaust citiem mutiski vai rakstiski vienīgi ar klienta vai klienta intereses pārstāvošas personas mutisku vai rakstisku piekrišanu. Konfidencialitāte ir jāievēro arī pēc psihoterapijas pabeigšanas vai pārtraukšanas. Izņēmumi konfidencialitātes principa ievērošanā ir vienīgi punktā 4.2. minētie gadījumi un punktos 4.3. un 4.4. minētie konfidencialitātes ierobežojumi.
4.2. Konfidencialitātes ievērošanas pienākums psihoterapijas speciālistam nav saistošs tādos gadījumos, ja ir spēkā vismaz viens no turpmāk minētajiem trim nosacījumiem:
1) atkāpe no konfidencialitātes saglabāšanas ir vienīgais veids, kā ir iespējams klientam palīdzēt;
2) konfidencialitātes saglabāšana rada nepārprotamu un nenovēršamu apdraudējumu klientam un (vai) psihoterapijas speciālistam, un (vai) citām personām;
3) psihoterapijas speciālists ir pārliecināts, ka konfidencialitātes pārkāpšanas gadījumā klienta un (vai) psihoterapijas speciālista, un (vai) citu personu apdraudējums tiktu ierobežots vai novērsts.
4.3. Gadījumā, ja psihoterapijā saņemtā informācija liecina par nepārprotamu un nenovēršamu apdraudējumu klientam un (vai) psihoterapijas speciālistam, un (vai) citām personām, psihoterapijas speciālistam šī informācija jānodod kompetentām iestādēm (mediķiem, policijai) un jāinformē par savu rīcību vai nu Biedrība, vai arī LPB. Klients tiek par šo konfidencialitātes nosacījumu informēts, uzsākot psihoterapeitiskās attiecības.
4.4. Psihoterapijas speciālists drīkst arī bez klienta rakstiskas piekrišanas psihoterapijā saņemto informāciju izpaust kolēģu lokā un profesionālos nolūkos (mācībās un supervīzijās), taču vienīgi ar nosacījumu, ka materiāls tiek sagatavots un pasniegts tādā veidā, kas nodrošina klienta maksimālu anonimitāti.
4.5. Psihoterapijas speciālistam ir jānodrošina psihoterapijā saņemtās informācijas konfidencialitāte, lietojot un uzglabājot sava darba pierakstus.
4.6. Informāciju zinātniskiem nolūkiem, publikācijām, intervijām, prezentācijām plašsaziņas līdzekļos psihoterapijas speciālists sagatavo un pasniedz tādā veidā, kas nodrošina klienta anonimitāti.
4.7. Nav pieļaujams, ka psihoterapijas speciālists izmanto psihoterapijā iegūto informāciju savtīgos nolūkos.

5. KLIENTA INTERESES UN LABKLĀJĪBA

5.1. Psihoterapijas speciālists respektē un atbalsta savu klientu (personu vai grupu) integritāti un labklājību. Ja rodas interešu konflikts iestādē, kurā strādā psihoterapijas speciālists vai klients, tad psihoterapijas speciālists informē tajā iesaistītās puses par savām saistībām, izskaidrojot savas atbildības un lojalitātes būtību. Ja kāda organizācija izvirza psihoterapijas speciālistam tādas prasības, kas nozīmē klienta labklājības principa pārkāpšanu, psihoterapijas speciālists informē visas puses par savu profesionālo ētisko atbildību, izskaidrojot ētisko konfliktu. Šādos gadījumos psihoterapijas speciālists, kā vien tas iespējams, rīkojas, lai panāktu konflikta atrisināšanu.
5.2. Psihoterapijas speciālists izsmeļoši informē klientu par jebkādu psihoterapijas vai ar psihoterapiju saistītu procedūru (izglītības, apmācības, izpētes vai izvērtēšanas u.c.) būtību un nolūkiem un atklāti apliecina to, ka klientu, studentu, apmācāmo personu un pētījumu dalībnieku piedalīšanās šajās procedūrās ir brīvprātīga. Piespiešana piedalīties vai saņemt pakalpojumus ir ētiski nepieļaujama.
5.3. Psihoterapijas speciālists it īpaši ievēro to, kas ir specifisks psihoterapeitiskajās attiecībās ar klientu: izteikto uzticēšanos un daļējo savstarpējo atkarību. Psihoterapijas speciālists nedrīkst ekspluatēt un ļaunprātīgi izmantot klienta uzticēšanos, apmierināt personīgās vajadzības (emocionālās, seksuālās, sociālās, ekonomiskās) uz klienta rēķina, kā arī nedrīkst pārkāpt noslēgto psihoterapijas kontraktu. Seksuālas attiecības ar klientu vai ar kolēģi uzraudzības (supervīziju darbā, psihoterapijas mācībās) procesā ir ētiski nepieļaujamas (saskaņā ar punktu 2.4.).
5.4. Psihoterapijas speciālists atzīst klienta tiesības pārtraukt psihoterapiju arī tādā gadījumā, ja šis klienta lēmums nesaskan ar abpusējo vienošanos psihoterapijas kontraktā par psihoterapeitiskā darba apjomu un termiņiem. Ja psihoterapijas gaitā klients atsakās no sadarbības ar konkrēto psihoterapijas speciālistu vai arī no konkrētās psihoterapeitiskās metodes, psihoterapijas speciālists var piedāvāt klientam citu metodi vai arī cita profesionāļa palīdzību.
5.5. Ievērojot noslēgto psihoterapijas kontraktu, psihoterapijas speciālista pienākums ir iespēju robežās nepieļaut situācijas, kad psihoterapija tiek neplānoti pārtraukta pēc paša psihoterapijas speciālista iniciatīvas. Ja tomēr tas ir nepieciešams, psihoterapijas speciālists saprotami izskaidro klientam radušos situāciju un sava lēmuma pamatojumu. Psihoterapijas speciālists informē klientu par turpmākas psihoterapeitiskas un citas profesionālas palīdzības iespējām.

6. PROFESIONĀLĀS ATTIECĪBAS

6.1. Psihoterapijas speciālists atzīst un respektē savu kolēģu (psihoterapeitu, psihoterapijas speciālistu, psihologu, ārstu u.c.) profesionālās vajadzības, pienākumus un kompetences, kā arī attiecīgo profesionālo iestāžu un organizāciju pienākumus un prerogatīvas.
6.2. Psihoterapijas speciālists kā supervizors atzīst par savu pienākumu veicināt supervīzējamā turpmāku profesionālu attīstību un kompetenci.
6.3. Psihoterapijas speciālista profesionālo attiecību (ar supervīzējamajiem, studentiem, pētījumu dalībniekiem u.c.) savtīga izmantošana, kā arī psihoterapijas speciālista pieļaujoša attieksme pret šādiem pārkāpumiem kolēģu lokā ir ētiski nepieļaujama.
6.4. Uzzinot par cita psihoterapijas speciālista, psihoterapeita izdarītu ētisku pārkāpumu, psihoterapijas speciālists mēģina šādu problēmsituāciju atrisināt neformāli, vēršot šī kolēģa uzmanību uz izdarīto pārkāpumu. Jebkādas konfidencialitātes tiesības, kas ietvertas konkrētajā situācijā, tiek ievērotas arī neformālo korekcijas centienu gadījumā. Ja pārkāpuma situāciju nevar atrisināt neformālā veidā, psihoterapeits vēršas Biedrības Komisijā vai arī LPB Ētikas komisijā.
6.5. Kolēģu darba apspriešana vai komentēšana klientu klātbūtnē ir ētiski nepieļaujama.
6.6. Klientu interesēs un cienot savus kolēģus, psihoterapijas speciālists respektē tās psihoterapeitiskās attiecības, kas ir/vai ir bijušas klientam ar citu psihoterapeitu, psihoterapijas speciālistu. 
6.7. Psihoterapijas speciālists vienlaikus nevar būt supervizors individuālajā supervīzijā tam pašam klientam, kuram viņš ir psihoterapijas speciālists.  

7. PUBLISKI PAZIŅOJUMI UN REKLĀMA

7.1. Psihoterapijas speciālista publicētu paziņojumu un reklāmas sludinājumu nolūks ir palīdzēt sabiedrībai veikt apzinātus spriedumus un izvēles. Piedāvājamie pakalpojumi, sava profesija, profesionālā sagatavotība un kvalifikācija, kā arī ar sludinājumu saturu saistītās iestādes un organizācijas šādos paziņojumos jāraksturo objektīvi.
7.2. Nav ētiski pieļaujams plašsaziņas līdzekļos minēt konkrētu klientu psihoterapeitisko pieredzi, kā arī (psihoterapijas speciālistam, psihoterapeitu organizācijai vai psihoterapijas mācību organizācijai) salīdzināt savu darbu ar kolēģu darbu un salīdzināt reklamējamo psihoterapijas virzienu ar citiem psihoterapijas virzieniem.
7.3. Psihoterapeitiski izvērtējumi un psihoterapija notiek vienīgi profesionālu psihoterapeitisku attiecību kontekstā. Ja psihoterapijas speciālists sniedz ieteikumus publiskās lekcijās vai demonstrējumos, vai arī izmantojot plašsaziņas līdzekļus, pastu u.tml., tiem jāatbilst profesionālajiem standartiem.

8. IZVĒRTĒŠANA UN IZPĒTE

8.1. Veidojot, publicējot un lietojot psihoterapeitiskās izvērtēšanas metodes, psihoterapijas speciālists rūpējas par to, lai tiktu ievērotas klienta intereses un sekmēta klienta labklājība, kā arī par to, lai izvērtēšanas rezultāti netiktu izmantoti neatļauti vai ļaunprātīgi.
8.2. Psihoterapijas speciālists respektē klienta tiesības būt informētam par izvērtēšanas rezultātiem un to interpretāciju un par to, kā ir pamatoti psihoterapijas speciālista veiktie secinājumi un rekomendācijas. 
8.3. Psihoterapijas speciālists rūpējas par to, lai testus un citas izvērtēšanas metodes lietotu vienīgi tie speciālisti, kas ir tiesīgi tās lietot, un cenšas nodrošināt šādu izvērtēšanas metožu lietojumu kolēģu lokā.
8.4. Pētījuma uzsākšanai jābūt pamatotai ar psihoterapijas speciālista pārdomātu spriedumu par to, kādā veidā vislabāk iespējams veicināt cilvēkzinātnes attīstību un cilvēku labklājību. Ja psihoterapijas speciālista lēmums ir veikt izpēti, tad jāpārdomā pētījumam veltāmo spēku un resursu ieguldīšanas alternatīvas. Pētījums tiek veikts uz minēto apsvērumu pamata, respektējot un rūpējoties par pētījuma dalībnieku godu un labklājību, kā arī apzinoties cilvēku izpētē ievērojamos noteikumus un profesionālos standartus.

9. SŪDZĪBAS UN TO IZSKATĪŠANAS KĀRTĪBA

9.1. Klienti un klientu intereses pārstāvošās personas, kā arī psihoterapijas speciālisti var iesniegt Biedrībai sūdzības par Biedrības psihoterapijas speciālistu rīcību vai izturēšanos; tāpat Biedrības psihoterapijas studenti var iesniegt Biedrībai sūdzības par Biedrības psihoterapijas speciālistu, psihoterapijas pasniedzēju un supervizoru rīcību vai izturēšanos, ja uzskata to par nepieļaujamu, kaitējošu vai nosodāmu.
9.2. Tāda rīcība vai izturēšanās, kas atzīstama par ētiski nosodāmu vai nolaidīgu, t.i., Kodeksa principu vai normu neievērošana, Kodeksa 9. sadaļas „Sūdzības un to izskatīšanas kārtība” ietvaros tiek saukta par ētisku pārkāpumu.
9.3. Sūdzību izskatīšanu vada Biedrības Komisija, kuru ievēl Biedrības Biedru pilnsapulce.
9.4. Biedrības biedrs neiesniedz sūdzību savtīgos nolūkos un ir atbildīgs par iesniedzamās sūdzības saturu.
9.5. Sūdzība ir iesniedzama rakstiski, adresējama Biedrības Komisijai. Sūdzībā jābūt norādītam cietušās personas vārdam, uzvārdam un kontaktinformācijai, apsūdzamās personas vārdam un uzvārdam, sūdzības būtības izklāstam un norādei uz rezultātu, ko sūdzības iesniedzējs sagaida pēc sūdzības izskatīšanas.
9.6. Komisija informē apsūdzamo Biedrības biedru par saņemto sūdzību un par tās saturu, kā arī informē Biedrības valdi par saņemto sūdzību.
9.7. Komisija ar balsu vairākumu pieņem lēmumu par sūdzības izskatīšanu vai neizskatīšanu. Ja sūdzība netiek pieņemta izskatīšanai, sūdzības iesniedzējs un apsūdzamā persona (turpmāk tekstā abas puses) tiek rakstiski informētas par atteikumu un tā iemesliem. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, abas puses tiek rakstiski informētas par termiņu, kādā paredzēts izskatīt sūdzību un paziņot lēmumu uz sūdzības izskatīšanas pamata. Minētie rakstiskie paziņojumi abām pusēm tiek sniegti viena mēneša laikā kopš sūdzības saņemšanas Komisijā.
9.8. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, Komisija viena mēneša laikā no tās saņemšanas izveido Sūdzības izskatīšanas komisiju (turpmāk tekstā SIK) 3 personu (Biedrības trīs biedru) sastāvā, no kuriem 1 tiek nozīmēts par SIK priekšsēdētāju. Punktā 9.7. minētajā paziņojumā Komisija informē abas puses par SIK izveidošanu. SIK locekļi nedrīkst būt saistīti ne ar kādu no abām pusēm, ne ar savstarpējas radniecības vai administratīvām saiknēm vai materiālām interesēm.
9.9. Ja sūdzība tiek pieņemta izskatīšanai, vispirms SIK pārstāvis tiekas ar abām pusēm, uzklausa tās un piedāvā sūdzības iesniedzējam samierināšanās procesu, kas var būt par pamatu sūdzības atsaukšanai. Ja sūdzības iesniedzējs nav ar mieru sūdzību atsaukt, sūdzību izskata SIK.
9.10. Sūdzības izskatīšanā Komisija un SIK atturas no principiāliem iepriekšpieņēmumiem par to, vai ētisks pārkāpums ir vai nav noticis. Sūdzības izskatīšana Biedrībā ir norobežojama no izmeklēšanas, izvērtēšanas un argumentēšanas to juridiskā izpratnē, kas pārsniegtu Biedrības kompetences robežas.
9.11. Sūdzības izskatīšanas gaitā abām pusēm tiek dota iespēja izsmeļoši izskaidrot un komentēt sūdzību. Lai nodrošinātu sūdzības izskatīšanu, Komisija un SIK var izteikt šādus lūgumus un izvirzīt šādas prasības:
9.11.1. pieprasīt apsūdzētās personas piedalīšanos atsevišķās vai arī visās sūdzības izskatīšanas sēdēs (Apsūdzētajai personai ir tiesības uz padomnieku un tā klātbūtni, kā minēts punktā 9.13.);
9.11.2. aicināt apsūdzēto personu komentēt sūdzību, kā arī pieprasīt no apsūdzētās personas atbildes uz SIK jautājumiem;
9.11.3. sūdzības izskatīšanā var pieaicināt supervizoru(s), lūdzot tam (tiem) konsultāciju par konkrētā, sūdzībā minētā psihoterapijas gadījuma aspektiem;
9.11.4. aicināt sūdzības iesniedzēju piedalīties atsevišķās sūdzības izskatīšanas sēdēs, komentēt savu sūdzību, atbildēt uz SIK jautājumiem.
9.12. Biedrības SIK var lūgt piedalīties sūdzības izskatīšanā LPB Ētikas komisiju, ja Biedrības biedrs ir arī LPB biedrs.
9.13. Katram Biedrības biedram ir tiesības lūgt citu Biedrības biedru (izņemot tos, kas iekļauti SIK) būt viņa padomniekam sūdzības izskatīšanas procesā. Padomniekam ir tiesības kopā ar apsūdzēto personu piedalīties sūdzības izskatīšanas sēdēs.
9.14. Komisija laikus informē sūdzības iesniedzēju par to, ka sūdzības iesniedzēja sadarbība ar SIK, pēc tās aicinājuma piedaloties sūdzības izskatīšanas sēdēs un komentējot sūdzību, sekmē tās izskatīšanu.
9.15. Biedrības biedrs, par kuru Komisijā ir saņemts sūdzības iesniegums, atzīst par savu pienākumu sekmēt sūdzības izskatīšanu: sadarboties ar SIK un Komisiju, pēc to prasības piedaloties sūdzības izskatīšanas procedūrā un laikus sniedzot skaidru informāciju sakarā ar sūdzību.
9.16. Sūdzības izskatīšanas process tiek protokolēts rakstiski; protokols ir konfidenciāls.
9.17. Ievērojot profesionālās ētiskās atbildības principu, Biedrībai un arī LPB ir tiesības nepieņemt biedra iesniegumu par izstāšanos no Biedrības vai no LPB, ja par šo biedru Komisijā ir iesniegta sūdzība, kas vēl nav izskatīta vai arī tās izskatīšana vēl nav pabeigta.
9.18. SIK pieņem lēmumu uz sūdzības izskatīšanas pamata 30 dienu laikā no SIK izveidošanas. Ja izskatīšana aizņem ilgāku laika periodu, abas puses tiek informētas par termiņa pagarināšanas iemesliem. SIK lēmumam jāietver atbilde uz jautājumu, vai ir noticis ētisks pārkāpums. SIK lēmums tiek rakstiski paziņots abām pusēm un Komisijai. SIK lēmumā ietvertā atbilde par ētikas pārkāpumu var būt apstiprinoša (ētikas pārkāpums ir noticis), noliedzoša (ētikas pārkāpums nav noticis) vai arī ne noliedzoša, ne apstiprinoša (nav pamata uzskatīt, ka ētikas pārkāpums ir noticis). Ja ar SIK lēmumu tiek konstatēts ētisks pārkāpums, šim lēmumam jāpievieno rekomendācijas Biedrībai par to, kā novērst līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos. SIK lēmumiem ir rekomendējošs nevis obligāts raksturs.
9.19. Komisija pieņem lēmumu sakarā ar sūdzību 30 dienu laikā kopš SIK lēmuma saņemšanas. Komisijas lēmums tiek rakstiski paziņots abām pusēm un Biedrības valdei. Ja ar Komisijas lēmumu tiek konstatēts ētisks pārkāpums, šim lēmumam pievienojamas rekomendācijas Biedrības valdei par to, kā novērst pārkāpuma sekas un (vai) līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos.
9.20. Biedrības valde sakarā ar biedra ētisku pārkāpumu var pieņemt vienu vai vairākas no šādām sankcijām:
- brīdinājums;
- psihoterapijas speciālista profesionālā darbība supervizora uzraudzībā uz noteiktu laiku;
- papildu mācības;
- personīgās psihoterapijas atjaunošana;
- ierosinājums sertifikācijas komisijai par soda sankciju lietošanu, kas izskata sertifikāta anulēšanu uz laiku un nosaka profesionālo darbību supervīzora uzraudzībā līdz sertifikāta atjaunošanai.
- biedra izslēgšana no Biedrības, vienlaikus informējot LPB Sertifikācijas komisiju un lūdzot anulēt Latvijas psihoterapeitu biedrības izsniegto psihoterapijas speciālista sertifikātu, un izslēgt no LPB.
9.21. Biedrības biedram ir tiesības uz apelācijas procedūru. Apelāciju sakarā ar Biedrības valdes lēmumu var iesniegt Biedrības valdei rakstiski 30 dienu laikā. Šādā gadījumā valde uzdod Komisijai izveidot SIK citā sastāvā minētās sūdzības atkārtotai izskatīšanai.
9.22. Ja ar Komisijas lēmumu ir konstatēts Biedrības biedra ētisks pārkāpums, un ja Biedrībai valdē nav punktā 9.21. minētajā kārtībā saņemts apelācijas iesniegums, Komisijai ir tiesības informēt Biedrības biedrus par konkrēto lēmumu un tā saturu. Biedrības biedra izslēgšanas gadījumā Biedrībai ir pienākums informēt Biedrības biedrus par konkrēto lēmumu un tā saturu.